Rakstnieka Mihaila Naricas vārdā nosaukto Starptautisko izglītības centru 2001. gadā dibināja rakstnieka dēls Fjodors Narica un viņa sieva Ludmila Narica. Tā tika realizēti Mihaila Naricas plāni - organizēt skolu mūsu bērnu un jauniešu māksliniecisko spēju attīstībai. Mihails uzskatīja, ka bērnības un pusaudža gadi ir pamats apdāvinātības, domāšanas oriģinalitātes un strādīguma attīstībai.
"Starptautiskā rakstnieka Mihaila Narica izglītojošā centra" mērķi ir:
- veicināt dažādu mākslas žanru un literatūras attīstību, īpaši atbalstot jaunos rakstniekus, māksliniekus un iedibinot tradīciju - labāko darbu apbalvošanu;
- saglabāt kultūras mantojumu, veicināt optimismu radošo jaunradi, kā arī jaunradi, kas atspoguļo augstus cilvēka ideālus, noraida cietsirdību un vardarbību, rada mieru un harmoniju;
- palīdzēt skolām dažādu kultūras un izglītības pasākumu organizēšanā;
- veidot un piedalīties dažādos projektos,
- iemūžināt laikabiedru atmiņā četras reizes represētā un četras reizes reabilitēta rakstnieka Mihaila Naricas tēlu.
Pirmais prezidents Fjodors Narica vadīja "Starptautisko rakstnieka Mihaila Narica izglītojošo centru" līdz 2008. gadam
Fjodors Narica dzimis 1933. gadā, nodzīvoja grūtu un vienlaikus interesantu dzīvi. Viņa likteni ietekmēja arī tas, ka viņa tēvs tika četras reizes represēts (vēlāk, protams, viņu četras reizes reabilitēja). Fjodoram ir bijusi kara laika bērnība, tāpat kā viņa vienaudžiem. Viņš sapņoja kļūt par ārstu, nokārtoja visus iestājpārbaudījumus institūtā uz pieciniekiem, bet neatrada sevi pieņemto studentu sarakstā. Represētā dēlam bija atļauts apmeklēt nodarbības kā brīvklausītājam, un tikai pēc pirmās sesijas nokārtošanas ar izcilām atzīmēm viņš tika uzņemts pilna laika studiju nodaļā.
Vairāk nekā četrdesmit gadus Fjodors Narica strādāja par ārstu. Laikraksti daudzas reizes informēja savus lasītājus ar ārsta F. Naricas kā ārsta un kā pilsoņa varoņdarbiem, jo viņam cilvēka dzīvības vērtība bija pirmajā vietā. Vairāku izglābto pacientu sirdīs ir pateicība un cieņa pret cilvēku, pateicoties kuram viņi ieraudzīja sauli.
Kā ārsts viņš aktīvi veica izglītojošo darbu, par kuru tika vairākkārt apbalvots, bija biedrības "Znanije" goda biedrs. Cīnījās pret psihiatrijas izmantošanu kā sodu pret citādi domājošajiem.
"Fjodors Mihailovičs sekoja cilvēkmīlestības likumiem, patiesai harmonijai, solidaritātei un īstai, nevis maldinošai demokrātijai. Tāpat kā viņa tēvs, Fjodors uzticīgi kalpoja cilvēkiem, realizējot rakstnieka Mihaila Naricas novēlējumus: "Nevis skatīties, bet redzēt, nevis dzirdēt, bet saprast." Viņš ne tikai dziedināja cilvēkus, rūpējoties par viņu nomocītiem ķermeņiem, bet arī atbrīvoja daudzus ar savu enerģiju no dvēseles traģēdijām un no izmisuma. Viņš aicināja meklēt taisnību un patiesību mūsu grēcīgajā zemē, aicināja uz cilvēka eksistences harmoniju" - pārdomās dalījās rakstnieks-kriminologs Frīdrihs Ņeznanskis, Naricu ģimenes draugs.
F. Naricas grāmata "Vārds, kas dod cerību" tika izdota 2013. gadā.
Fjodors Narica pieturējās pie principa, ka, domājot par globālām problēmām, nedrīkst aizmirst par tiem, kas dzīvo tuvumā un kuriem ir nepieciešama uzmanība, palīdzība un atbalsts. Viņš pats piedalījās labdarības pasākumos, kultūras pasākumu un izstāžu organizēšanā, veica lielu sabiedrisko darbu, izglītojot jauniešus savstarpējās lojalitātes un patriotisma garā.
Mihaila Naricas mazdēls Pāvels Narica sāka vadīt "Starptautisko rakstnieka Mihaila Narica izglītojošo centru" 2008. gadā - pēc traģiskās Fjodora Naricas nāves (sk. "Nāvējošs kūlenis")
Pāvels dzimis 1962. gadā. Priekšzīmīga mācīšanās, dalība fizikas un svešvalodu olimpiādes, aizraušanās ar radioelektroniku. Republikas mēroga izstāžu un radioelektronikas konkursu uzvarētājs. Pirmais skolnieks-racionalizators (izgudrotājs) Latvijā - par izgudroto rūpniecisko procesu kontroles ierīci viņš saņēma patentu.
Pēc Rīgas Politehniskā institūta pabeigšanas strādāja radiosakaru jomā. Vēlāk Pāvels savu profesionālo darbību, tāpat kā viņa tēvs, saistīja ar medicīnu - kļuva par vadošo speciālistu medicīnas iekārtu remonta jomā Latvijā.
2005. gadā, būdams uzņēmuma izpilddirektors, viņš ieguva maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, ir absolvējis Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu.
Kopš 2007. gada Pāvels Narica strādāja par pasniedzēju, vēlāk kļuva par docentu augstākās tehniskās izglītības iestādē - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Desmit gadus viņš bija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) projektu pārvaldības un ekoloģisko tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta vadītājs.
Pāvels bija izcils organizators, no vectēva un tēva mantojis spēju redzēt un izprast situācijas sasaistē ar citiem notikumiem, paredzēt to attīstību un saprast vajadzības.
Viņš bija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lāzerlaboratorijas dibinātājs. Piedalījies pirmās Baltijā speciālās akadēmiskās maģistra studiju programmas "Lāzertehnoloģijas" izveidē un akreditācijā.
Pāvels vadīja pētniecisko centru "Fizikālie procesi un lāzertehnoloģijas". Pāvels tika ļoti cienīts ārvalstu universitāšu kolēģu vidū Vācijā, bija aktīvs universitāšu sadarbības programmu organizators.
Būdams programmas "Lāzertehnoloģijas" direktors, viņš prezentēja laboratorijas sasniegumus valsts vadītājiem, popularizēja tos izstādēs, organizēja prezentācijas uzņēmumu vadītājiem.
2017. gadā Pāvelam Narica tika piešķirts zinātņu doktora grāds fizikā. Kopš 2018. gada kā eksperts viņš bija iekļauts Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas Zinātnes padomē.
Pāvels Narica ir daudzu zinātnisko publikāciju autors.
Pirmie Eiropā reģistrētie Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas patenti ir Pāvela Naricas zinātniskie darbi. Gan Eiropā, gan Latvijā ir reģistrēti daudzi patenti, kuru autors un līdzautors ir viņš.
2020. gadā Pāvels Narica kļuva par Daugavpils Universitātes vadošo pētnieku, lāzertehnoloģiju laboratorijas vadītāju, ar kuru viņam bija ilgstoša sadarbība.
Pāvels vienmēr labprāt dalījās iegūtajās zināšanās ar kolēģiem. Viņš vienmēr bija gatavs palīdzēt cilvēkiem, palīdzēt studentiem viņu attīstībā ne tikai kā tehnisko disciplīnu speciālistiem, bet arī kā cilvēkiem, kas ienāk dzīvē. Viņš palīdzēja ar padomu, tikās ar studentu ģimenēm, lai palīdzētu jauniešiem noticēt sev, pārvarēt dzīves grūtības un turpināt mācības.
Savu profesionālo darbību Pāvels apvienoja ar sabiedriskām aktivitātēm, strādājot "Starptautiskajā rakstnieka Mihaila Narica izglītojošā centrā". Viņš gan organizēja labdarības un kultūras pasākumus, izstādes, gan piedalījās tajos. Pateicoties viņa centieniem, neticami daudzpusīgi projekti tika organizēti ar ārvalstu sponsoru piedalīšanos - projekti, kas deva bērniem iespēju iepazīties ar Eiropas kultūru, ieraudzīt Eiropas kultūras un dabas pieminekļus savām acīm, apmeklēt pilsētas Vācijā, Austrijā, Šveicē un izbaudīt Alpu kalnu gaisu, pavadīt daudzas stundas kopā ar māksliniekiem meistarklasēs.
Pāvels Narica 2011. gadā tika apbalvots ar Latvijas Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīmi par aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un veiksmīgu "Rakstnieka Mihaila Narica Starptautiskā izglītojošā centra" vadīšanu, par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautu kultūras mantojumā, starptautisku kultūras pasākumu organizēšanu, par panākumiem nevalstisko organizāciju attīstībā un patriotisku darbu sabiedrībā.
Pāvels Narica aizgāja mūžībā 2020. gada 2. jūlijā.
Zinātņu doktors fizikā, docents Pāvels Naritsa ar saviem centieniem iemiesoja "Starptautiskā izglītības centra ..." humānistiskās idejas. Tālāk minētie vārdi precīzi raksturo šo izcilu cilvēku:
"Pāvels bija inteliģents, optimistisks un emocionāls cilvēks, dziļi atbildīgs pret cilvēkiem, cilvēks ar humānu attieksmi pret visu apkārtējo, cilvēks ar visdažādākām interesēm. Viņam ir piemitusi brīnišķīga humora izjūta, viņa vieglais gaišais vārds padarīja visu saziņu vēl patīkamāku. Pagājušajā nedēļā mēs varējām par to pārliecināties, sazinoties pa tālruni. Mūsu patiess draugs mūs pameta!.. Izsaku savu un mūsu visdziļāko līdzjūtību viņa ģimenei, mātei, brālim un viņa ģimenei"
Felikss Štoffels
Šveices komunikācijas analītiķis
un mākslas filozofs
Šodien fonda idejas īsteno:
